Japāna- valsts pašos Eirāzijas Austrumos. Priekš mums, eiropiešiem, tā ir pavisam cita pasaule- nedaudz mistiska, bet tomēr tik ļoti vilinoša. Tas ir pašsaprotami. Tad, kad visa Eiropa apskatīta, prāts sāk sniegties tālāk. Dažreiz šķiet, ka par tālu, jo ne visu no „austrumnieku” radītā, eiropiešu prāts var aptvert. Iespējams, ka to nemaz nevajag darīt- vajag tikai baudīt. Baudīt krasi atšķirīgo kultūru, kura liek aizdomāties par to, pēc kādiem principiem un vērtībām Rietumu pasaule dzīvo. Kāpēc tā? Vienkārši- cilvēku dzīves uztveri visvairāk nosaka reliģija, tas, ko tā māca. Ja tā māca, ka visa pamatā ir tikumība, taisnīgums un mīlestība, tad arī ar tādām vērtībām tauta arī dzīvos. Tauta, kas būs attīstīties spējīga un ar lielu pienākumu sajūtu pret tuvāko. No tā mēs varētu mācīties. Nav, protams, tā, ka Eiropā dominējošās reliģijas kaut ko tādu nemācītu. Māca, tikai savādāk un citai mentalitātei, kura vairāk sāk pievērsties „kapitālisma reliģijai”, kurā nav līdzvērtīgās proporcijās sadalīts laiks garīgajām un materiālajām lietām.
Japāņi ir gudra tauta. Tas jau ir pierādīts. Bet es domāju, ka tur lielākais nopelns ir japāņu vēlmei strādāt un mācīties. Uzcītība un nerimstoša tiekšanās būt labākiem, šo, valsti, kura atrodas uz apmēram 3000 salām, pamazām izvirza, kā vienu no attīstītākajām pasaulē. …