Pēc 2.Pasaules kara Japāna sāka atjaunot savu ekonomiku, 1967.gadā iekļūstot otrā vietā pēc GDP rādītāja pasaulē. Tā efektīvi pārdzīvoja divu pasaules naftas krīžu ietekmi un joprojām palika otrs lielākais ekonomiskais spēks pasaulē. 60-tajos gados Japāna piedzīvoja strauju ekonomikas izaugsmi, kas pārsniedza 10%. Ekonomikas izaugsmi veicināja kapitālieguldījumi privātajā sektorā, kurus veicināja privātpersonu uzkrājumu ieguldīšana biznesa attīstībā. Augsti kvalificēta personāla pieejamība rūpniecībā, liels iedzīvotāju skaita pieaugums un tam sekojošs produktivitātes pieaugums, kuru nodrošināja aktīvs ārvalstu tehnoloģiju un uzlabojumu imports.
60-to gadu beigās un 70-to gadu sākumā ekonomikas izaugsmē parādījās plaisas. Centrālie risināmie jautājumi bija vides piesārņojums, urbanizācijas radītās slimības, sociālā drošība un atšķirības starp sociālajiem slāņiem.
80-tajos gados ekonomika ieslīga konservatīvā izaugsmē. Pieauga eksports, strauji cēlās akciju un nekustamā īpašuma cenas, pieauga apdzīvoto vietu skaits. 80-to gadu beigās radās problēma, ka nekustamā īpašuma un akciju cenas bija mākslīgi sakāpinātas, un 90-to gadu sākumā notika cenu lejupslīde pieprasījuma trūkuma dēļ.
1990.gada sākumā iestājās recesijas plaisa, pēc kā sekoja cenu kritums, kas veicināja ārzemju investoru ieplūšanu Japānas tirgū.
1995.gadā notika spēcīga zemestrīce, kas aiznesa 5000 cilvēku dzīvību. Tas prasīja infrastruktūras atjaunošanu. Tajā pašā laikā pieauga mobilo tālruņu un personālo datoru lietotāju skaits, kas pavēra jaunas ekonomikas izaugsmes iespējas.…
