Jānis Čakste vēsturē ir iegājis gan kā pirmais neatkarīgās Latvijas prezidents, gan arī kā aktīvs Latvijas kultūras un vēstures darbinieks un glabātājs, saudzētājs. Lielākoties, pieminot Jāni Čaksti, cilvēki viņu asociē kā pozitīvu tēlu Latvijas vēsturē, atceras viņa prezidentūras laiku, tomēr tā arī īsti nespēj definēt, raksturot un paskaidrot, ko īsti viņš ir latviešu tautai devis un kādi ir viņa ieguldījuma panākumi un sekas.
Jau mācoties Jelgavas ģimnāzijā Jānis Čakste kopā ar citiem latviešiem sāka rīkot tā sauktos skolēnu vakarus, kuros tika noturēti dažādi priekšlasījumi. Vakaru noturēšanai Čakste bija atvēlējis savu dzīvokli, kā arī pats uzstājās ar dažādiem referātiem. Iestājoties Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē (1882. gada rudenī), Čakste iepazīstas ar Krišjāni Valdemāru, kura vadībā piebiedrojas 1870. gada 20.oktobrī dibinātajam "Maskavas latviešu lasāmajam vakaram", kur darbojušās dažādas Maskavas latviešu inteliģences personības, kā, piemēram, Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, tādējādi turpinot skolas laika aizsākto tradīciju arī Maskavā. Tieši Čakstes iniciatīvas dēļ 1883. gada 31. oktobrī tiek nodibināta Maskavas latvju studentu biedrība ar stingrāku organizāciju un statūtiem, no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis, kas turpina darboties arī mūsdienās (gan 1920. gadā mainot nosaukumu uz Fraternitas Lettica). Visu savu studiju laiku Čakste ieņēma biedrības priekšsēdētāja amatu, piesaistot jaunus biedrus un veicinot tās attīstību, šādi rādot piemēru citiem - pārējai latviešu inteliģencei. Šīs organizācijas un lasāmo vakaru mērķis bija pulcēt ap sevi tautiešus, kam būtu dārgi tautiskie ideāli, velt latviešu nacionālo pašapziņu, veicināt savas tautas attīstību un izglītību. …
