Katrs mēs esam kā mākslas eksperts, kuram ir jānovērtē dzīves mākslas darbus. Ar bērnu ir jānodarbojas jau agrīnā vecumā, jāsniedz tam nepieciešamās prasmes, iemaņas, kad bērns ir pieaudzis, tam jau sāk pastāvet savs viedoklis un to ir grūti pārveidot savādāk, arī būvējot māju pamati tiek ileikti pašā darba sākumā, nevi noslēgumā. Komenskis bērnu audzināšanu, iemācīšanu salīdzina ar mīkstu vasku, to var veidot, lai piešķirtu tam vēlamo formu, bet ja vaskas sacietē, tad to ir vieglāk sadrupināt. Jaunu koku var stādīt, pārstādīt, apgriezt , izliekt tā kā vajadzīgs, bet ja koks ir izaudzis, to izdarīt nav iespējams. Tapat arī veidojas cilvēks pats.
Bērnam ir svarīgi iegūt pareizu audzināšanu, tad koks būs izaudzis pareizi, un nevienam nebūs vēlēšanās to pārstādīt, vai pārliekt. Ārkārtīgi bīstami ir tas, ka bērns jau kopš mazotnes neapgūst veselīgus noteikumus.
Bērns ir mūsu brīnums, ko mēs varam radīt, tāpēc būsim arī mēs priekš viņa brīnums, ieaudzinot viņa tikumu un taisnīgumu, mīlestību pret apkārtējiem, un drosmi pārvarēt grutības, tiekties pēc savas laimes. Ar vienu nepareizu soli, izvairoties no bērna un nesniedzot viņam atbalstu, mēs viņa prieku tiekties pēc laimes un panākumiem pazudināsim. Ja jau esam nolēmuši radīt šo brīnumaini zināt gribošo cilvēciņu, tad parūpēsimies par to, lai viņš izaugtu par stipru un krietnu cilvēku!
…