Tēmas aktualitāte, manuprāt, ir acīmredzama. Mūsdienu zinātņu un tehnoloģiju laikmetā ar katru dienu uzlabojas dzīves kvalitāte, attīstās medicīna, tāpēc arī vecuma struktūra mainās un vecāku cilvēku kļūst arvien vairāk. Ir svarīgi apzināties, ka mūsu sabiedrība „noveco”, un ir jāpēta vecuma izmaiņas cilvēkā dzīvē, lai uzlabotu šo cilvēku dzīves vidi, lai palīdzētu veciem cilvēkiem laimīgi un pilnvērtīgi dzīvot, neizjūtot atstumtību vai necieņu.
Darba mērķi:
1. Izpētīt izmaiņas cilvēka dzīvē, kas ir saistītas ar aiziešanu pensijā;
2.Uzzināt kādas fizioloģiskas un psiholoģiskas izmaiņas notiek cilvēkā vecumam iestājoties;
3. Noskaidrot, kāda nozīme ir ģimenei cilvēkam novecojot ;
4. Izpētīt, kā sociālās pārmaiņas ietekmē vecu cilvēku.
No ētiskās puses, intervijā var sastapties ar dusmām no vecu cilvēku puses, ja atklāti jautāt par veselības problēmām, tāpēc es mēģināšu ne tik atklāti jautāt par novecošanas problēmām un uzdot tikai vispārīgos jautājumus, neprecizējot dažos ētiskos aspektus, ļaujot cilvēkam pašam izlemt, kas ir jāstāsta un kas – nē.
Lai būtu vieglāk veikt interviju pirmo reizi, es izvēlēšos sev tuvu cilvēku, kuram no manis nav noslēpumu, lai saruna nebūtu oficiāla, bet atklāta un uzticama, tāpēc intervēšu es savu vecmāmiņu, viņai pašlaik ir 74 gadi un viņa jau daudzus gadus ir pensijā.
Tālāk es aprakstīšu jautājumus, kurus uzdošu intervējamai personai. Intervijā ir iekļauti jautājumi par brīvā laika pavadīšanu, nodarbinātību , attiecībām ar ģimeni un attieksmi pret jauniešiem vispār, fizisko veselību un skaistuma saglabāšanas metodēm, garīgo veselību un attieksmi pret dzīvi, kā arī attieksmi pret pansionātiem.
…