Situāciju sarežģī tas, ka augstākās izglītības sistēma lielā mērā ir sadrumstalota, augstskolu ieguldījums svarīgāko nacionālo prioritāšu risināšanā ir nepietiekams. Sadarbība starp augstskolām, pētniecības iestādēm un uzņēmējiem ir vāji attīstīta. Neattīstās inovāciju process, turpinās Latvijas zinātnes stagnācija, attiecīgi reāla kļūst augstākās izglītības kvalitātes pazemināšanās turpmākajos gados.
Sabiedrības novecošanas būtiski ietekmēs izglītības sektoru, jo sarūkst skolas vecuma bērnu un tradicionāla studentu vecuma (18-24 gadus vecu) jauniešu skaits. Pamatskolu līmeni Latvijā jau saskaras ar demogrāfiskas „bedres” sekām. Skolēnu skaits pamatskolās, vidusskolās samazinās, bet vislielākais kritums sagaidāms augstākajā izglītība. Jau tagad vairākas skolas pirmās klases ir slēgtas skolēnu trūkuma dēļ. Ir prognozes, ka 2050. gada Latvijas augstākās izglītības sistēma nebūs spējīga pastāvēt, uzņemot tikai savas valsts studentus.
Labas, kvalitatīvas izglītības pieejamība gan ienākumu nevienlīdzības, gan teritoriāli nevienmērīgas demogrāfiskās situācijas attīstības dēļ kļūst par nopietnu ilgtermiņa izaicinājumu. Jau vairākus gadus novērojams skolēnu atbirums, kas pamatskolās Latvijā palielinās. …