Īss vēsturisks apskats.
Bo 1380. gada Islane piederēja Dānijai un tikai 1944. gada 17. jūnijā valsts tika pasludināta par neatkarīgu. ANO locekle kopš 1946. gada, NATO locekle kopš 1949. gada, EFTA (Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija) kopš 1970. gada, Eiropas ekonomiskajā zonā (EEA) kopš 1994. gada.
Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Islande ir otra lielākā sala Eiropā. Tā atrodas tuvu ziemeļpolam, Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Ģeoloģiski Islande ir Eiropas jaunākā zeme un tās veidošanās joprojām ir procesā. Valstī ir daudz darbojošies vulkāni, geizeri, karstie avoti. Salas krasti ir ļoti izroboti. 10% teritorijas aizņem ledāji. Zemes krastmala sastāv no neskaitāmiem fjordiem un līcīšiem.
Resursi.
Islande bagātīgi apveltīta ar dabas resursiem. Ir lielas zvejošanas iespējas visapkārt salai, ieskaitot 200 jūras jūdzes ap salu, kas ir Islandes ekonomiskā zona. Turklāt, Islande ir apveltīta ar hidro un ģeotermālo enerģiju, un tikai daļa no tās tiek izmantota. Augsti attīstīta alumīnija rūpniecība. Ļoti augsti attīstīta autobusu satiksme un iekšējā aviosatiksme. Dzelzceļa nav. Islande ir 12. valsts pasaulē pēc nozvejas. Tūrisms ir otra svarīgākā nodarbošanās Islandē. Islande labi izmanto salīdzinošās priekšrocības, jo tai ir labi gan jūras, gan sauszemes resursi, kā arī cilvēku kapitāls. Ar tikai 2,8 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Islande ir viena no vismazāk apdzīvotajām valstīm Eiropā.
Valsts ekonomiskā attīstība.
Ilgu laiku lauksaimniecību vairāk varēja saukt par panīkušu nekā progresējošu. Klimata pasliktināšanās sākās 12. gadsimtā, savu vissliktāko punktu sansiedzot 17. un 19. gadsimtos.
20.gs laikā Islande ir pārtapusi no vienas no nabadzīgākajām valstīm Eiropā ar 2/3 nodarbināto lauksaminiecībā par attīstītu valsti, kurā 2/3 nodarbināti pakalpojumu sfērā. Lielā mērā tas notika pateicoties zvejniecībai. Ekonomika tika pamazām noregulēta 20.gs vidū. Ļoti daudz līdzekļu no budžeta tiek atvēlēti izglītībai, sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei.
Inflācijas temps Islandē gandrīz vienmēr ir bijis nepatstāvīgs. Vislielākie viļņi bija 70-tajos gados, kad inflācija sasniedza visaugstāko pakāpi, bet viszemākā tā bijusi 90-to gadu sākumā, tādējādi izceļoties starp pārējām valstīm. …
