Kopsavilkums
Cilvēka stāsts par savu dzīvi.
Bērnības stāstījums, šķiet, liecina par drošo piesaisti vecākiem, lai gan viņi ne vienmēr bijuši Emīlijas tuvumā. Vecāku rūpes par intervējamo (bērnu dārza pieredzes aizvietošana ar auklītēm, nodarbināšana ar dažādiem pulciņiem, privātskolas nodrošināšana u.tml.) varētu liecināt par vēlmi aizsargāt, rūpēties, lutināt savu bērnu, nodrošinot tam pašu labāko; tai pašā laikā te varētu izpausties sava veida „atpirkšanās” par vainas izjūtu, kas rodas aizņemtības, darba dēļ un tā rezultātā – mazākā uzmanības veltīšanā savam bērnam.
Taču kopumā var teikt, ka Emīlijai ir pozitīva uztvere un emocijas saistībā ar savu dzīvi. Viņa savā dzīvē saskata piepildījumu un redz arī attīstību. Nozīmīgākās sfēras dzīvē ir attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem un šķiet, ka attiecības ar cilvēkiem kopumā. Emīlija ir komunikabla, ļoti runīga un atvērta, par ko liecina samērā brīvā ķermeniskā poza, apjomīgās atbildes un biežie smaidi sarunas laikā. Tātad rodas secinājums, ka viņa ir ekstravertais tips. Intervējamā pati sarunas laikā analizē gan savu (piemēram, emocionālā ziņā – „(..) tas bija liels pārdzīvojums”), gan arī, piemēram, savu vecāku uzvedību dažādās pagātnes ainās, kas liecina par to, ka šīs tēmas jau agrāk ir apsvērtas un pārdomātas.
Rodas iespaids par brīvu cilvēku, kas viegli uztver dzīvi un problēmu rašanās gadījumā tās neatliek malā, bet cenšas risināt. Par to liecina, piemēram, šāda frāze: „(..) Bet mēs nekad neesam gatavi pārmaiņām, tāpēc noteikti paredzu sarežģījumus” – atspoguļojas domāšana „soli uz priekšu”, problemātisku situāciju paredzēšana, kas jau laicīgi ļauj tām sevi sagatavot.
Galvenās grūtību zonas.
Iespējams, ka šeit var minēt skolas gadu sapņa par ar literatūru un rakstniecību nerealizēšanos. Tāpat arī pirmās romantiskās attiecības, kurās Emīlija daudzkārt sāpinājusi puisi, ar ko bija kopā (vienīgais atbilde, intervijā, kur intervējamā apdomāja sakāmo, iespējams, tādēļ, ka atmiņas bija nepatīkamas, un runāšana par šo tēmu sagādāja zināmas grūtības). Tas varētu būt atstājis noteiktas sekas kādā no attīstības posmiem, taču, kā jau minēts pirmajā punktā, viņa pati ļoti analizē savu darbību, apzinās savas darbības rezultātus, kas ir liels solis šīs pagātnes epizodes risināšanā un piedošanā sev.
Vairākas reizes pārlasot interviju, rodas iespaids par šīs sievietes vēlmi izvairīties no negatīvā savā dzīvē.
…
