20.gs. otrā puse un 21.gs. pasaulē tiek uzskatīts par informācijas sabiedrības laikmetu pretstatā 18.-20.gs. industriālajai sabiedrībai. Šodien jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš informācijas tehnoloģiju attīstības sākuma brīža, lai mēs spētu atskatīties uz informācijas tehnoloģiju attīstību un informācijas sabiedrības veidošanos globālā kontekstā un izvērtēt kurp mūs ved šīs pārmaiņas, kas tajās ir objektīvs un kas, iespējams, ir šķietamība. Vēsturiskais aspekts šai ziņā ir cieši saistīts ar ekonomisko, par cik tieši ekonomiskie mērķi tehnoloģiju pilnveidē ir bijuši par iemeslu daudziem atklājumiem, kuri nodrošinājuši globālas izmaiņas sabiedrībā un arī kultūrā. Šos procesus ir pētījuši vairāki autori pasaulē un Latvijā - A.Toflers, M.Maklūens, Dž.Frēzers, A.Rakitovs, B.Sporāne, E.Karnītis u.c. Par šo tēmu pieejams liels daudzums interneta resursu.
Savā monogrāfijā "Datorrevolūcijas filosofija" A.Rakitovs veic informācijas revolūcijas vēsturiski funkcionālo analīzi, kuras pamatus viņaprāt veido divas izpētes fāzes - protoģenēze un ģeneratīvā situācijai. Vēsturiski šodien var saskatīt daudzus momentus, kas radījuši priekšnosacījumus industriālās sabiedrības attīstībai. Tādejādi autors iezīmē interesantu skatījumu uz cilvēces attīstību kopumā:
1.protoģenēze - pētī noteiktu sociālo funkciju rašanos, kuru realizācijai nepieciešama jauna tehnoloģija. Pirmā funkcija - pārvaldes un kontroles funkcija. Katra sabiedrība rada savu pārvaldes formu, kas lielā mērā atkarīga no sabiedrības attīstībā valdošā tempa. Industrializācija ienesa paātrinājumu kā privātajā, tā sabiedriskajā dzīvē, tā radīja birokrātisko pārvaldes formu. Otrā funkcija ir saziņa jeb komunikācija. Līdz ar zinātnes un tehnikas attīstību, saziņa kļūst aizvien blīvāka. Trešā funkcija ir atmiņa - tehnoloģijai sasniedzot zināmu komplicētības līmeni, individuālā atmiņa vairs nespēj nodrošināt tās pārmantojamību. Individuālā un sociālā atmiņa ir pārāk noslogotas un cilvēcei nepieciešami jauni informācijas nesēji, kas nodrošinātu sociālo atmiņu, kā pašas sabiedrības pastāvēšanas un attīstības garantu.…
