„Mēs katrs esam daļa no globalizācijas, iepērkoties lielveikalā un sūtot savus bērnus studēt ārzemēs. Alvis Hermanis regulāri iestudē izrādes Eiropas teātros un Elīna Garanča dzied klausītājiem visā pasaulē, savukārt Latvijā mēs skatāmies tiešraides no pasaules opernamiem – arī tā ir globalizācijas daļa.” Tas viss nebūtu iespējams bez informācijas. Viesizrādes, koncertūres globalizācijas kontekstā „paplašina, padziļina un paātrina savstarpējo saistību pasaules mērogā.” Un visus šo kultūras procesus var baudīt visi vienlīdzīgi. Arī Sarmīte Ēlerte savā referātā raksta ka, pasaules bagāto un nabago iedzīvotāju un reģionu ģeogrāfiskā kārtība pārtaps par sociālo. Šeit parādās, ka globalizācijas radītā informācijas brīvība iznīcinās stereotipus par turīgākām un mazturīgākām valstīm. Pašlaik, kad ekonomiskās krīzes laikā teju visiem ir visai pesimistisks noskaņojums, daudzi izsakās, ka Latvija jau atkal kārtējo reizi izceļas ar kaut ko negatīvu vai arī mazai Latvijai kaut kas nav pa spēkam. Tomēr balstoties uz S. Ēlertes referātu tas, iespējams, nākotnē strauji mainīsies.
Manuprāt, jēdziens globalizācija ir kā sinonīms vārdam vienlīdzība. Pati globalizācijas būtība, kad rodas masu kultūra un pasaulē viss attītās ar vien straujāk, kad neviens nevēlas atpalikt, rāda, ka visiem ir iespēja būt šai virpulī. Visi izmanto internetu un skaipā „chato” ar draugiem, kas ir citās pasaules malās, pasūta e-bay.com interneta veikalā interesantas preces . Mēs esam būtiska šī procesa daļa un kas ir vēl būtiskāk visu šo „vāveres riteni” ātri uz priekš dzen augsti attīstītās informācijas tehnoloģijas, kas savukārt ir informācijas brīvība.
…
