Autors secina, ka zāļu klīnisko pētījumu veikšanai nepieciešami daudz nosacījumi. Lai uzsāktu zāļu klīnisko pētījumu, ir jāsaņem Ētikas komitejas un Zāļu valsts aģentūras atļaujas, un klīnisko izpēti drīkst veikt tikai tad, ja atļaujās norādīts paredzamas ārstnieciskais ieguvums gan pētāmajai personai, gan citiem pacientiem. Ir nepieciešams arī izvērtēt un attaisnot visus paredzamos riskus. Tāpat vajadzīga ir arī pētāmās personas vai tās likumīgā pārstāvja brīvprātīga piekrišana. No dalības klīniskā pētījumā, personai ir iespēja jebkurā brīdī atteikties.
Autors secina, ka zāļu klīniskie pētījumi farmācijas tiesībās veido gan individuālas personas gan sabiedrības attiecības kā arī skar visu šo personu un valsts intereses. Tāpat farmaceitiskā aprūpe ir ļoti svarīga veselības aprūpes sastāvdaļa. Nobeigumā autors norāda uz Farmācijas likumu, kas paredz, ka farmaceits savas kompetences ietvaros sniedz farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu. Šajā aprūpē ietilpst arī uzraudzība par aptiekas pastāvīgo apmeklētāju zāļu lietošanu, zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veicināšanas produktu izplatīšana, zāļu izgatavošana, veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšana, balstoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot apmeklētāju intereses, kā arī apmeklētāju datu aizsardzības nodrošināšana savas kompetences ietvaros.
…