Viņš ir savas tautas svešinieks “Pa tāļu ceļu svešinieks iet; pie ceļa gala saule riet- vēl tāļāk svešiniekam, ko iet.” Liriskais “es” attālinās no savas tautas, jo dzīvo cauri laikam.
Abiem krājumiem notiek pakāpeniska indivīda personības atklāsme. Raiņa varoņi meklē jaunas pasaules uzskatus, tāpēc tie iet bojā, jo nevar savus ideālus piepildīt tagadnē. Krājumiem raksturīga mūžīgā indivīda attīstība “es ritu, ritu, ņemot un dodot topu caur citu- vēl ritu.” Šajos krājumos saduras indivīds un vara, indivīds un sabiedrība, kas ir mūžīgi aktuāli. Dzejoļu krājumos ir ideja, ka mākslinieks aiziet, tomēr viņa darbi paliek : “Gan lido doma līdz zvaigžņu žogam: bez gala tāļumus priekša redz”. Ejot cauri attīstības lokiem, rodas indivīda personības atklāsme, jo personība ir indivīda psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē viņa rīcību un uzvedību dažādās situācijās.
…