Taču nedrīkst aizmirst, ka ir bērni, kuri ir talantīgi un/vai kuri, iespējams, atbilst kādiem kritērijiem, kas tos padara par indigo bērniem. Kā rāda mana prakse, tad arī šādus bērnus skolotājas mēdz kaut kā nošķirt savā attieksmē. Šādus pozitīvos bērnu personības piemērus skolotājas mēdz ja ne ignorēt, tad uzsvērt, ka to spējas, emocijas un attieksmes ir nevajadzīgas, nepareizas un Kādā no augstskolas prakses gadiem saskāros ar puisi, kurš bija savam vecumam neatbilstoši patstāvīgs, nobriedis un gudrs. Viņam bija arī liels zīmēšanas talants, zīmējot viņš izmantoja tikai lodīšu pildspalvu un zīmēšanai veltīja ļoti ilgu laiku, veicot zīmēšanu ar milzīgu rūpību. Skolotājām nepatika puiša pavadītais laiks pie zīmējuma, turklāt, viņas uzskatīja, ka puisim nepiedien zīmēt ar tik smalkām detaļām un tādu rūpību. Skolotājas regulāri puisi traucēja viņa radošajās izpausmēs, liekot tam veikt kādu it kā lietderīgāku darbu – izpildīt kādu darba lapu vai veicot kādu citu uzdevumu. Saņemot šādu negatīvu uzmanību saistībā ar puiša zīmēšanu, puika vēl vairāk noslēdzās sevī, taču zīmēšanu nepārtrauca.
Šādas situācijas man liek aizdomāties un saprast, ka informācijas apgūšana par indigo bērniem un dažādām bērnu attīstības un uzvedības īpatnībām būtu jāapgūst ne tikai vecākiem, bet arī pašiem skolotājiem, pat neskatoties uz to, ka skolotājiem ir iegūta attiecīga izglītība.
…