Pēc autores domām, pozitīvs piemērs ir atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu e-mailos redzamā zīmīte par vides draudzīgumu un atgādinājumu, ka dokumentu būtu vēlams drukāt uz papīra tikai patiesas nepieciešamības gadījumā. Līdz ar to, elektroniskie sakari var sniegt lielisku ieguldījumu pasaules ilgtspējīgā attīstībā. Piemēram, ja kādai valsts pārvaldes iestādei vajadzētu informēt visas pašvaldības par kaut kādu notikumu, tad ilgtspējīgāks risinājums būtu informatīva e-maila nosūtīšana, nevis sūtīt 600 vēstules, kurām tāpat nav lielas juridiskas vērtības saņēmēja skatījumā. Tāpat dažādu projektu un iepirkumu piedāvājumu iesniegšana elektroniskā veidā būtu ilgtspējīgāks risinājums, nevis daudzo eksemplāru iesniegšana papīra formātā. Protams, elektroniskās vides un datoru izmantošana nav tikai apveltīta ar pozitīviem vērtējumiem. Ilgstoši strādājot ar datoriem, tiek bojāta cilvēku veselība, zūd zināmas kultūras tradīcijas, kas saistīta ar sakstes mākslu utt. Taču šos aspektus var koriģēt, piemēram, ar darba drošības un veselības pasākumiem darba vietās, ievērojot nepieciešamo atpūtas laiku no darba ar datoru, pareizu ergonomiku utt.
Pēc autores domām, šobrīd notiek plaša ilgtspējīga dzīvesveida aktualizācija gan ar reklāmām (piemēram, Parex bankas reklāma par noguldījumiem), gan publikācijām presē (intervijas ar cilvēkiem, kas ievēro „zaļo” dzīvesveidu), pasākumiem (zaļie tirdziņi, ekoveikalu aktivivitātes, slow food kustība utt.). Cilvēkam, lai arī ne visās jomās, gribās tomēr būt ilgtspējīgu dzīvi dzīvojošam un to var panākt pat ar viselementārākajām aktivitātēm, piemēram, nopērkot mazgājamo līdzekli plastmasas pudelē un, kad tas ir izlietots, pirkt tos iepakojumus ar mazgājamo līdzekli, kas domāti papildināšanai, izmantot velosipēdus, lai dotos uz darbu utt. Taču, piemēram, attiecībā uz velosipēdiem, ir jārūpējas arī pilsētai, lai būtu veloceliņi, darba vietām – lai būtu, kur nomazgātiem nepieciešamības gadījumā, būtu kur novietot velosipēdus utt.
Pēc autores domām, ilgtspējīgas stratēģijas pamatā ir jābūt rīcībai no lejas uz augšu, tas nozīmē, ka iedzīvotāji iedzīvina savā ikdienas praksē ilgtspējīguma principus, valsts palīdz tos īstenot radot atbilstošus likumus un apstākļus, bet pasaules mērogā tiek apkopoti kopējie spēki, lai risinātu globālās problēmas, kas piemēram, atsevišķas valstis var tieši neskart.
…
