Imanuels Kants „Spriestspējas kritikā” runā par to, kas ir māksla, kas ir daiļā māksla, kādās kategorijās to varētu iedalīt, kas mākslā tiek uzskatīts par ģēniju, kā arī salīdzina dažādus mākslas veidus mēģinot iedalīt tos pēc „nozīmes” (mākslā, kuru mēs uztveram lai veicinātu sevī patīkamas izjūtas, vai mākslā, kura ir domāta savas iztēles attīstīšanai).
Par mākslu autors dēvē tika brīvu radīšanu, tas ir radīšanu ar patvaļu, kas savas rīcības pamatā liek prātu un balsta savu dibinājumu ar prāta apsvērumiem. Ja darbs tiek veidots neapzināti, to var nosaukt gan par dabu, gan par instinktu, bet ne par mākslu. Māksla, kā tāda, tiek atšķirta arī no zinātnes, jo nepietiek vienkārši zināt, kā tā ir jāveido lai to izdarītu – ir vajadzīga arī prasme. Tāpat māksla atšķiras arī no amata, jo tā drīzāk ir brīva un to nevar tik viegli iegrožot, kā algotu darbu. Uz mākslu raugās kā uz patīkamu nodarbi, savukārt uz amatu raugās, kā uz darbu.…