Manuprāt, bērniņš ir vislielākais prieks un dāvana, kādu sieviete var saņemt no mīļotā vīrieša. Bērniņš ir divu cilvēku mīlestības auglis, vismaz tā tam normālos apstākļos vajadzētu būt. Un vai gan ir kas brīnišķīgāks par to? No personīgās pieredzes varu teikt, ka līdz ar mana dēla piedzimšanu, mana dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Mani nemoka jautājumi, par to, kas un kāpēc man dzīvē ir jāsasniedz, vai arī kāda ir lielā dzīves jēga? Mana jēga ir mans bērns jeb pilnvērtīgas attīstības un dzīves nodrošināšana viņam.
Domāju, ka vīrietim un sievietei vajadzētu apzināties sekas, stājoties dzimumattiecībās un laicīgi izrunāt tās – vai abi ir psiholoģiski un fiziski gatavi kļūt par vecākiem kopīgam bērniņam, vai viņi vispār grib kļūt par vecākiem un vai spēs visu dzīvi pavadīt kopā vai vismaz normāli kontaktēties, jo pat tad, ja vecāki izšķirsies, bērniņš prasīs komunikāciju starp abiem vecākiem. Šīs lietas ir jāpārrunā, jo, neskatoties uz mūsdienās pieejamajām daudzveidīgajām kontracepcijas metodēm, neviena nedod garantiju 100% izsargāšanos no grūtniecības. Jāpieļauj iespēja, ka es varu būt viena no 0.1%, kuriem iestājas grūtniecība.
Galvenais priekšnosacījums vecākiem ir mīlēt. Mīlēt sevi pašu, mīlēt vienam otru un mīlēt bērniņu. Un lai cik jocīgi arī neskanētu, mīlēt domu vien, ka gribat kopīgu bērniņu. Bez mīlestības nav jēgas dibināt ģimeni, tā agri vai vēlu izjuks.
Topošajai māmiņai ir jāapzinās, ka viņa vairs nav viena. Viņā pukst vēl viena maza sirsniņa, kura ir jāmīl un par kuru ir jārūpējas. Sievietei uzreiz ir jāstājas uzskaitē pie ārsta, nevis jābaidās un jāvelk laiks. Pirmās nedēļas var būt ļoti izšķirošas mazuļa attīstībā. …