Jau pirms šīs kopienas apmeklējuma iespaids par ebrejiem bija izveidojies, tāds, ka ebreji vienmēr bijuši ļoti inteliģenti. Iespējams tādēļ, ka lasot dažādu vēsturisku literatūru un nozīmīgu cilvēku biogrāfijas ir minēts ,ka šis cilvēks ir ebreju izcelsmes.
Klausoties rabīna stāstītajā secināju, ka ebreji ļoti apzinās savas kultūras vērtības un nopietni tās kopj. Atšķirībā no citām kultūrām, kas laika gaitā asimilējušās, šī kultūra spēcīgi aizstāv savas tradīcijas.
Pastāv vairākas tradīcijas , kas nav mainījušās kopš seniem laikiem un turpina pastāvēt vēljoprojām.
Rabīns mūs iepazīstināja ar ebreju kultūru kā tādu, nedaudz pastāstīja par jūdaismu, kā arī izskaidroja šīs tautas dzīves uztveri un īpatnības, kā arī pastāstīja par vairākām tradīcijām. Nosaukums rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas ceļas no ivrita vārda rabbi vai aramiešu vārda rabbuni (meistars, skolotājs). Rabīna pienākumos ietilpst reliģiskā izglītošana un reliģisko jautājumu izšķiršana pēc Talmuda likumiem. Rabīnu skološana notiek rabīnu seminārā, ješivā vai ebreju augstskolā. Kaut arī ebreju draudzēm nav centrālās pārvaldes, tomēr vairākās valstīs ir ieviests virsrabīna amats kā augstākā reliģiskā instance. 1 Rabīns, kurš mums vadīja vieslekciju, bija ļoti atvērts un pretēji tam kā biju iedomājusies, bez aizspriedumiem un gatavs paskaidrot mums katru jautājumu. Pirmkārt rabīns izklāstīja faktus par ebrejiem ļoti nozīmīgiem svētkiem sukkot, kas tiek svinēti no 14. līdz 21 oktobrim un tajos atceras ebreju dzīvi tuksnesī pēc iziešanas no Ēģiptes. Sukkot ir pazīstami kā priecīgākie un līksmākie ebreju svētki, un t tiem ir duāla nozīme – vēsturiska un lauksaimnieciska. Vēsturiskā daļa attiecas uz 40 gadiem tuksnesī, bet lauksaimnieciskā daļa ir pļaujas svētki. 2…
