Īstenībā pirms sāku rakstīt, mēģināju atrast informāciju internetā, kur uzdūros ļoti savdabīgam forumam, kurā kāds rēzeknietis noniecināja savu pilsētu, ka šeit nav ko redzēt, šeit nav nekā, bija nepatīkami un kauns par to kā ko tādu vispār var pierakstīt. Bet īstenībā, taču tas pierastais kam katru dienu paeju vienaldzīgi garām ir tā vērts lai to apskatītu...
Tāpēc arī tev piedāvāšu kopā ar mani doties neparastā ceļojumā un izbaudīt Rēzeknes pasakaino burvību, varbūt arī nākotnē tev radīsies vēlme nonākt Latgales sirdī un ieklausīties tās sirdspukstos...tik klusos un tik spēcīgos reizē. Vai dzirdi? tuk....tuk...tuk...Tie aicina tevi ceļā....
Kā vēsta teiksma Padebešu kalna jeb Volkenbergas pils valdniekam bijušas trīs meitas, starp kurām arī tika sadalīti viņa plašie īpašumi. Vecākajai māsai rozei tikusi Rēzekne (Rositten), vidējai, Lūcijai- Ludza (Ļucina), Marijai –Marienhauza jeb Viļaka. Visas pilis savā starpā savienojušas pazemes ejas. Roze iemīlējās vienkāršā kareivī un tēvs par nepaklausību esot licis meitu iemūrēt pils pagrabā, kur viņa sēžot vēl šobaltdien divu niknu suņu apsardzībā. Reizi 9 gados Lieldienu naktī Roze iznāk virszemē un meklējot drosmīgu puisi, kas spētu aiznest baznīcā nosvētīt zelta krustiņu. Ja tas izdotos lāsts zaudētu spēku un Rozes pasakainās bagātības iznirtu virszemē, taču vēl nevienam drosminiekam nav bijis pa spēkam to izdarīt, jo krustiņa nesēju apdraudot visādi mošķi un briesmoņi...
Šobrīd pils vietā ir palikušas tikai pilsdrupas, tas ir senākais Rēzeknes vēstures piemineklis. Kādreiz šeit atradās vācu ordeņa mūra pils. Katrs mācību gads Rēzeknes Augstskolā sākas ar Rozes svētkiem Rēzeknes pilskalnā, kur jaunie studenti zvēr uzticību Rēzeknes Rozei.
Turpinot mūsu ceļojumu ir jāpiemin Rēzeknes simbols- Latgales atbrīvošanas piemineklis „Vienoti Latvijai”, ko tautā sauc arī par Latgales Māru.…
