Reālā nozīme kādēļ viena vai otra ideoloģija nonāk dienaskārtībā (dienasgaismā) ir meklējama cilvēkos. Būtībā gandrīz katra ideoloģija ir kļuvusi aktuāla pateicoties kādiem ārējiem vai iekšējiem apstākļiem, kurus veidojuši paši cilvēki. Pārsvarā tā ir topošā vadoņa politiskā vai cilvēciskā intuīcija, īstajā laikā un vietā teikt īstos vārdus, darīt īstos darbus, balstoties uz sabiedrības noskaņojumu. Visspilgtāk tas bija novērojams tieši autoritatīvajos režīmos- Hitlera Vācijā, Musolīni Itālijā un Staļina Krievijā. Līdz ar to var teikt, ka autoritārisms ir skatāms no personisko iezīmju viedokļa.
Adorno norāda uz diviem aspektiem, kas liecina par autoritārisma saistību ar personiskām indivīda rakstura īpašībām. Tās ir “authoritarian submission” (b grupa ar 8 jautājumiem) un “authoritarian aggresiion” (c grupa ar 5 jautājumiem). Pirmā ļauj noteikt personas spēju pakļauties autoritāram līderim, bet otra ļauj spriest par personu kā potenciāli autoritatīvu indivīdu ar spējām pakļaut citus.
Pakļaušanās autoritātei, indivīda rīcība šādās situācijās, liecina par līdzīgu uzskatu klātesamību indivīda apkārtnē, kā arī ļauj prognozēt šī indivīda tālāko rīcību. Pozitīvas indivīdu atbildes uz b grupas jautājumiem liecina par nedemokrātiskām tendencēm indivīdu rakstura īpašībās, kuras konkrētos apstākļos iespējams izmantot nedemokrātiskiem mērķiem.
…