„Nomierinies, vecais! Tu vairs nekad nespiedīsi viņu pie savas sirds; ceļš pie tās viņam tāpat slēgts kā debesis ellei. Kārlis tika izrauts no taviem apkampieniem, vēl iekams apjēdzi, vai tu to pats gribētu. Es būtu nožēlojams nepraša, ja nemācētu pat ne tik daudz, kā atraut dēlu no tēva sirds, lai cik ciešām saitēm viņš būtu pie tās siets…”
Vecākais dēls Kārlis Mors, pēc dabas godīgs puisis, kas jūt līdzi katrai dzīvai dvēselei un necieš pastāvošo iekārtu. Kārlis, diezgan savdabīgā veidā, nolemj pārmācīt visus neliešus, kļūdams par laupītāju bandas vadoni. Kārlis ir īstenais dumpinieks un revolucionārs, kas vēlas mainīt pasauli, ne jau sava labuma dēļ, bet gan tādēļ, lai pasaule kļūtu labāka.
„Nē, es nespēju par to domāt! Vai lai es iežņaudzu savu augumu korsetē un gribu likumu spaidos? Likums piespiedis vilkties gliemeža gaitā tos, kam pienāktos ērgļa lidojums. Likums nav vēl izaudzinājis nevienu dižu cilvēku, brīvībā turpretī dzimst lieli gari un padibenes. Viņi iezogas tirāna vēdera dobumā, i/.dabā viņa kuņģa untumiem un ļauj viņa vaļā palaistam vējam sevi vai nosmacēt. Ak, kaut Hermaņa gars vēl kvēlotu pelnos! Nolieciet mani priekšgalā karaspēkam, kur būtu man līdzīgi vīri, — un Vācija kļūs par tādu republiku, ar kuru salīdzinājumā Roma un Sparta liksies sieviešu klosteri.”
Es uzskatu, ka ir jābūt īstenam dumpiniekam, lai vēlētos stāties pretim visai pasaulei un valdošajai varai. Lai kaut ko tādu iesāktu ir jābūt ļoti drosmīgam, jābūt pašam par sevi! Manuprāt Kārļa dumpenieciskais raksturs ir bijis ļoti iedvesmojošs, cilvēkiem viesos laikos. Ne jau par velti F. Šilleru pēc šīs lugas publiskošanas gaidīja cietuma restes, neviens no augstmaņiem nevēlējās lai sāktos dumpis. Tik iedvesmojošs šis raksturs ir.
…
