Ideālais – Vai mēs bieži domājam, kādi esam, kā izturamies, kā veidojas mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem? – Nē. Taču tas būtu jādara biežāk nekā mēs to vēlētos.
Uzvedības kultūras pamatā ir gadsimtos, pat gadu tūkstošos krātā cilvēces pozitīvā pieredze, cilvēciskas savstarpējās attiecības, dažādu nāciju un tautu kontakti.
Uzvedības kultūra ir cilvēku rīcības, izturēšanās un savstarpējo attiecību izpausme ikdienā – mājās, darbā, sadzīvē, visplašākajā sabiedrībā. Tā ir cilvēka vispārējās kultūras (garīgo un materiālo vērtību kopums, ko radījusi cilvēce savā attīstības gaitā) svarīga sastāvdaļa.
Gadiem ritot, jēdzienu kultūra arvien vairāk sāka attiecināt uz cilvēka garīgo spēju izkopšanu. Īpaši rūpējās par gara, prāta, jūtu, emociju un uzvedības attīstīšanu un izkopšanu. Tā soli pa solim attīstījās garīgā kultūra. Kultūra galvenokārt saistāma ar garīguma un humānisma attīstīšanu, cilvēciskām savstarpējām attiecībām.
Mūsdienu uzvedības pamatnosacījumi un kopīgās uzvedības normas izstrādātas, pamatojoties uz starptautisko praksi. Taču atsevišķām tautām un nācijām atbisltoši savām tradīcijām un mentalitātei var attīstīties savs nacionālais kolorīts.
Jau no seniem laikiem kulturālu uzvedību izsaka ar vārdu pieklājība. Tā ir ne tikai izturēšanās forma saskarsmē ar citiem cilvēkiem, bet arī svarīga morāla īpašība, kas raksturīga tādam cilvēkam, kuram cieņa pret citiem ir kļuvusi par ikdienas uzvedības normu. Pieklājība ir uzvedības kultūras pamatprasība.…
