Ja salīdzina Hanzas un Es tiesisko normu kopumu, var atrast gan atšķirības, gan līdzības. Abas bija hierarhiskas apvienības. Katra Hanzas pilsēta maksāja Savienībai biedru maksu, kā arī deva noteiktu skaitu karavīru un kuģu. Arī ES dalībvalstis maksā kādu noteiktu summu. Bet es saskatu vairāk ir atšķirību nekā līdzību. Hanzai bija savādāka pārvaldes iekārta, piemēram, Hanzas savienībā bija pilsētas –mātes un pilsētas – meitas. Tas nozīmē, ka ,piemēram, Livonijas lielākām pilsētām statūtus sastādīja pēc kādas vadošās Hanzas pilsētas statūtu paraugiem. Tā Rīga pieņēma pārstrādātu Hamburgas statūtu un Rēvele – pārstrādātu Lībekas statūtu. Savukārt pārējās Hanzas pilsētas Livonijā pieņēma statūtus pēc Rīgas un Rēveles statūtu parauga.
Pilsētu pašpārvaldes iekārta sastāvēja no iestādēm un amatpersonām. Rāte bija galvenā pašvaldības iestāde. Pilsētas fogts bija amatpersona, kura galvenā funkcija bija tiesas spriešana. Ģildes bija slēgta amata biedru brālība savstarpējai palīdzībai, saviesīgai kopdzīvei, un garīgās dzīves izkopšanai. Cunftes bija vienu amatu strādājošu pilsētas amatnieku organizācijas. Pilsētām pašām nācās gādāt par savu un savu tirgotāju aizsardzību. Lai gādātu par tirdzniecības drošību tika noslēgti neskaitāmi līgumi starp pilsētām, to mērķis bija radīt vienotas pilsētu tiesības.
Lai pieņemtu nozīmīgus lēmumus notika sanāksmes. Tur sanāca pilsētu rātskungi. Sanāksmēs pieņemtie un recesos fiksētie lēmumi ieguva likuma spēku tikai pēc tam, kad tie bija publiskoti. Recesi bija jāiekļauj atsevišķo pilsētu tiesībās, jo tikai tām bija saistoša uz zvērestu balstīta disciplinārā vara pār pilsoņiem. Ar tās palīdzību arī tika nodrošināta pilsētas likumu ievērošana.
Neviena kopiena nevēlējās uzņemties vadību, tāpat arī to nevēlējās neviens no dalībniekiem. Katrā konkrētā gadījumā visvairāk piemērotajai pilsētai bija pienākums visu vācu tirgotāju vārdā uzņemties kādas lietas atrisināšanu. Liela nozīme Hanzas savienībā bija Lībekai, tā bieži vien izcēlās citu pilsētu vidū un uzņēmās vadītāja lomu.
…
