Hamurapi likumdošanas atziņas kriminoloģiskās domas izveides kontekstā

Precēta sieva arī bija tiesības, viņai varēja piederēt īpašums, varēja arī šķirties, tika saglabātas viņas tiesības uz pūru. Tēvam bija vara pār bērniem – viņus varēja pārdot, atdot ķīlā, ja bija parādi. Varēja arī sodīt, piemēram, (195.pants) – “Ja dēls iesita tēvam, viņa roka tiks nocirsta”. Likums tēvu arī ierobežoja, jo dēlu nevarēja atstāt bez pūra vai izdzīt no mājas, ja dēls neko ļaunu nebija izdarījis. Neskaidrību gadījumā tiesa sprieda par to vai dēlu var padzīt no mājas vai nevar.
Hamurapi likumi noteikti ir snieguši ieguldījumu kriminoloģiskās domas izveidē. Šie likumi ir ļoti seni, un ir vieni no pirmajiem, kas izšķīra tīšu un netīšu rīcību, pēc tā tika izvērtēts cik bargs sods tiks piemērots. Mūsdienu sabiedrībai šie likumi varētu šķist pārāk bargi, taču tajā laika periodā, tas nodrošināja to, ka cilvēki nevēlējās pārkāpt šos likumus. Iebiedēšana un atriebība bija tas, kas daudzus atturēja no pārkāpumu veikšanas. Tā laika sabiedrībā šie likumi bija pieņemami un laikam ejot uz priekšu tie arī mainās, taču ir saskatāmas līdzības ar mūsdienu likumiem. Mūsdienās tie nav tik bargi, bet ir vairāk pārdomāti.
…