Valoda
Noveles autors ar valodas palīdzību spilgti attaino situācijas traģismu un bezcerību. Tekstā izmantota literāra valoda, tajā ir sarunvalodas vārdi, piemēram, “knauķis”, kā arī pārnestas nozīmes vārdi, piemēram, “svešas mēles”, poētismi “paralizēts spēks”. Tekstā izmantotie vārdi rada sērīgu emocionālo nokrāsu. Izmantojot dažādus epitetus, piemēram, “tukšām sejām”, “sūros dūmus”, salīdzinājumus “balsis kā klusas, iebiedētas žurkas” un metaforas “dzelzs lapsene iedzēla krūtīs”, simbolus, piemēram, “žogs” un “ķiršu koks”, autors panāk, ka tektā jūtama smeldzīga noskaņa. No sintaktiskā viedokļa tekstā izmantotas vairākas daudzpunktes, kas norāda uz domas turpinājumu, piemēram, “Mērķis nav svarīgs, tā arī man liekas, svarīgākais ir to sasniegt. Teksta valoda ir tēliem ļoti atbilstoša, piemēram, tā raksturo Pētera skumjas un kavēšanos domās.
Tēmas aktualitāte
Tēma mūsdienās nav aktuāla, jo cilvēkiem ir arvien vairāk iespēju izvēlēties. Nokļūšana pavisam bezcerīgos un bezpalīdzīgos apstākļos nav iespējama, manā dzīve ir daudz cilvēku un sabiedrisku iespēju, kas mani atbalstītu un rūpētos par drošību. Kā arī nāves riska uzņemšanās, savas brīvības dēļ, nav aktuāla, jo cilvēku dzīves ir brīvas. Mūsdienu cilvēks ir daudz nedrošāks un egoistiskāks, nekā noveles tēli, jo nav radis dzīvot sūros apstākļos un nepieļautu savu nāvi kāda cita dēļ.
…