„Šī grāmata nav kādreiz iedzīvotu pagātnes notikumu reminiscence, tā ir pakaļdzīšanās reiz zaudētajam spēkam. Manuprāt, nevis Gundega Repše ir uzrakstījusi romānu par pusaugu skuķēnu Rugettu, drīzāk otrādi – romāna galvenā varone Rugetta ir radījusi rakstnieci Gundegu Repši, lai tagad- romānā „Alvas kliedziens” atklātu sevi, uzplēšot versmaino, nekad nesadzīstošo šūnu atmiņu,” šie Pētera Dragūna vārdi par grāmatu „Alvas kliedziens”, manuprāt, vienreizēji raksturo grāmatas būtību, jo, tik tiešām, grāmatā nav vienkārši atstāsts par autores bērnību, pusaudzes gadiem, gluži pretēji, grāmatu lasot, šķiet autore ir atgriezusies viņas agrajos dzīves gados un izjutusi šos savus dzīves gadus no jauna, izbaudījusi un atkal aizdomājusies par visu to, kas notika ar viņu pirmo reizi – pirmais skūpsts un sajūtas pēc tam, pirmā mīlestība, vilšanās un sāpes, asaras zēna dēļ, pirmā nesaprašana, kas notiek ar viņu savas simpātijas tuvumā, viss pirmais jaunībā.…