Bieži vien es pakļaujos grupām. Tās bieži ietekmē manu viedokli un rīcību konkrētās situācijās. Visbiežāk manu rīcību ietekmē draugi un ģimene. Vairāk tas notiek un ir attiecināms uz dažādu pasākumu apmeklēšanu vai spontāniem draugu pasēdēšanas vakariem (iekšējas konformisms). Bet jāatzīst, ka ir arī lietas, kuras es daru ļoti reti un negribīgi. Piemēram, parasti neapmeklēju kafejnīcas vai picērijas, jo uzskatu, ka tā ir lieka naudas tērēšana, bet negribot palikt viena un izstumta no grupas es pakļaujos pūļa efektam un dodos kopā ar draugiem tērēt naudu, lai gan slikti jūtos to darot (ārējais konformisms). Tomēr manu vēlmi padarīt lietas laikā, neatstājot neko uz pēdējo brīdi neviena grupa nespēj ietekmēt. Tātad nereti es nepakļaujos pūļa efektam un nedaru to pašu, ko citi dara, man gribas atšķirties, izcelties uz pārējās grupas fona, izdarot kaut ko pavisam citādāk nekā pārējie dara.
Manuprāt, ikdienā grupu sadalījums ir nepieciešams. Atrodoties dažādās grupās cilvēks spēj atšķirt svarīgo no ne tik svarīgā, apgūst dažādas prasmes, iemācas sadarboties ar citiem cilvēkiem un kļūt par līderi, ja tas nepieciešams un iegūst jaunus draugus. Cilvēka iesaistīšanās dažādās grupās atraisa, liek justies laimīgam, īpašam, vajadzīgam un mīlētam.
…
