Droša sirds, pārliecināšanas spējas un biedriskums. Nav nekāds brīnums, ka tieši ap šo tēlu kā mušas ap medu salipa nelaimes un bezcerības nomāktie stāsta varoņi. Tas ir Grīntāls. „Neviens viņa vārdiem gan neticēja, jo neviens jau nebij tāds bērns, kas nezinātu, ka jaunība un spēks nespēj atturēt nelaimi un likteni, bet tomēr kļuva vieglāk, šai vīrišķā balsī klausoties, kura ar pārliecību izrunāja to, ko katra sirds drebēdama cerēja.”
Grīntāls pārējo vidū izcēlās jau pašā sākumā. Visdrīzāk viņš pats saviem vārdiem neticēja. Bet tie bija kā burvju eliksīrs pārējo nelaimes biedru izslāpušajām dvēselēm. Viņš kļuva citiem par vadoni. Viņš savu gribu neuzspieda, bet varbūt tieši tādēļ pārējie zvejnieki viņu izvēlējās kā balstu. Kā balstu lēnām brūkošai ticībai. Ticībai brīnumam.
…