Neilgi pēc grautiņiem, daudzās universitātēs un citās iestādēs tika veikti pētījumi, rakstītas esejas un pat disertācijas, kur grieķu grautiņi un sociālo mediju lietojums tika aplūkots kā unikāls piemērs, lai atspoguļotu sociālo mediju spēku un tradicionālo mediju attiecības ar tiem. Neskatoties uz to, ka bija daudz pozitīvi noskaņoto par to, ka grieķu grautiņu laikā sociālie mediji piedāvāja apjomīgu un unikālu informāciju reālajā laikā, tādējādi izaicinot tradicionālos medijus jauniem informācijas avotu iegūšanas veidiem, kas deva jaunu pieredzi, bija arī kritizētāji un tādi, kas saskatīja nepilnības. Viņi grieķu aktīvistus sociālajos tīklos nosauca par amatieržurnālistiem, kas sevī ietver nepilnīgas žurnālistikas principus, piemēram, neprecīzu datu izplatīšanu, iespējamās baumas, nepārbaudītus faktus, kas var izraisīt pārsteidzīgu un nepamatotu atgriezenisko saiti, kā arī bieži vien amatiervideo un bildes bija ļoti sliktā kvalitātē. [16] Tomēr jāatzīst, ka tādās ekstrēmās situācijās, kādas vairākas dienas norisinājās Grieķijā grautiņu laikā, ir jāsaprot, ka apstākļi laba sižeta uzfilmēšanai vai tajā iesaistīto vai pat morāli vai fiziski ievainoto dalībnieku intervēšanai, nav iespējami, līdz ar to jāsecina, ka tradicionālo mediju uzfilmētais no „karstā punkta” nevar būt augstā kvalitātē. Skatītājiem kvalitāte ir svarīga, bet svarīgāka tomēr ir sižeta vai vēstījuma unikalitāte, ko sniedz reālās emocijas reālajā situācijā, un tieši to spēja nodrošināt sociālo mediju lietotāji, kas savus amatiervideo un bildes, kā arī savus tvītus un ierakstus publicēja sociālajos medijos.
Jāpiekrīt tiem, kas uzsvēra sociālo mediju milzīgo varu. Sociālie mediji nespēj pilnīgi aizvietot tradicionālos medijus, kam tā arī nav jābūt, tieši pretēji, tiem vajadzētu savstarpēji sadarboties un šī veiksmīgā sadarbība spilgti atspoguļojās grieķu grautiņu laikā. Ja šādas iespējas nebūtu, ziņu sižeti un reportāžas nebūtu tik daudzdimensiālas, tik dinamiskas un unikālas, jo tradicionālie, īpaši starptautiskie tradicionālie mediji, nespētu ģenerēt tik daudz unikālas informācijas reālajā laikā jeb tiešraidē no notikumu vietām, kam par pamatu varētu būt ekonomiskie apstākļi un drošības pasākumi. Lai gan Grieķijā internets nav tik izplatīts un sociālos medijos esošā informācija daudz Grieķijas iedzīvotājus caur tiem nesasniedza, tā daļa, kas izplatīja, dalījās un saņēma šo informāciju, deva milzīgu ieguldījumu ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī.
…
