Esmu 15 gadīga meitene, kas papildus skolai nodarbojās ar dejošanu. Ja es vai jebkurš cilvēks uz šīs pasaules vēlas kaut ko sasniegt, tad viņš jāizvirza savs mērķis, taču vispirms tam ir jāsaprot, ko tieši viņš vēlas un, kā to panākt. Mērķus cilvēks izvirza pamatojoties no tā, ko viņš grib un vēlas sasniegt. Katra cilvēka mērķi ir atšķirīgi, jo katram ir savas intereses un savi dzīves uzskati. Es, piemēram, cenšos sasniegt augstāko līmeni dejošanas prasmē, kas ir man ļoti svarīgi un ir viena no lietām, ar ko vēlos saistīt savu dzīvi, bet citam cilvēkam dejošana var šķist mazsvarīga, jo tas nav viņa interesēs. Tātad šim cilvēkam ir citi mērķi, vēlmes un uzskati. Ir vajadzīgs gribasspēks un mērķtiecība, ko var dabūt apvienojot gribu un neatlaidīgu darbu, lai sasniegtu savu izvēlēto mērķi. Mērķus es izvēlos pēc tā, kas man liekas svarīgs un man pašai vajadzīgs. Es uzskatu ka, ļoti svarīgi ir ņemt vērā to, ko sirds saka un liek darīt. Un arī Salamana pamācībās ir teikts, ka „cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu”. Taču ir jāņem vērā arī tas, ko saka prāts, kas ir reāli sasniedzams. Tikai tad, kad cilvēks apvieno sirdi ar prātu, būs spēks un vēlme pārvarēt visus šķēršļus, kas rodas ceļā. Pie šādas atziņas esmu nonākusi, jo savā dzīvē, attiecībās ar citiem cilvēkiem un arī dejošanā esmu pieredzējusi pietiekami daudz šķēršļus, lai secinātu, ka ir vajadzīga arī pozitīva attieksme pret dzīvi un to, ko daru un vēlos sasniegt savā turpmākajā dzīvē.…
