Griba, raksturs, temperaments. Sevis anlīze

Ja runā par to kā atpazīt holēriķi, tad atzīstu, ka manas kustības ir izteiksmīgas un ātras, nespēju vilkties, man vajag visu ātri, runāju skaļā un drošā balsi, kas mani nenormāli kaitina, jo cilvēki uzreiz sāk skatīties uz manu pusi, citreiz mēģinu runāt klusākā balsī, bet pēc brīža, pašai nemanot, intonācija jau ir pāraugusi uz skaļu. Es arī bieži vien, nē, laikam pat ļoti bieži paceļu balsi un kliedzu uz otru cilvēku, un tad kad esmu izlādējusies, palieku mierīga, it kā nekas nebūtu noticis, man laikam tā ir tāda kā norma. Konfliktos man patīk gūt virsroku. Cik grūti atzīt, bet esmu nelīdzsvarota.
Vispār, šo analīzi bija ļoti grūti rakstīt, jo kuram gan patīk par sevi teikt tādas lietas, kuras pašam nepatīk, kuras negribās atzīt. Pēc šīs analīzes, man liekas, ka esmu ļoti slikts, ļauns, nervozs, nelīdzsvarots, kašķīgs, uzstājīgs, egoistisks cilvēks. Nevienas labās īpašības! Bet es te iedomājos, ka varbūt īstenībā es tik ļauna neesmu, tā ir tāda kā aizsargreakcija, kā barjera starp mani un apkārtējiem cilvēkiem, lai neviens man nenodarītu pāri. Dzīvē esmu ļoti daudz cietusi, daudz ir noticis tādu lietu, kuras cenšos aizmirs, kuras nemaz negribu atsaukt atmiņā, tāpēc cenšos sevi kaut kā aizsargāt, lai vairs nekas tāds nenotiktu, lai neviens man nenodarītu pāri. Bet varbūt es tikai meklēju attaisnojumu.
Ļoti atvainošos, bet šoreiz es darbu nepārlasīšu, jo zinot savu raksturu, sākšu dzēst ārā teikumus, kuri man nepatīk! Un pārsvarā te ir viss, kas man nepatīk, viss kas man sevī neapmierina. Būtībā, es par sevi jau to visu zināju, bet tā sajuta, kad jāanalizē sevi, nav patīkama.

…