Grēka un soda motīvs J.N.Ramaņa darbā "Krusta skolas grāmata"

J. N. Ramaņa „Krusta skolas grāmata” ir autora individuālā redzējuma un pārdzīvojumu mistrojums, kurā atklājas apmāta dievbijība, sektantiska svētulība un fanātiskam kristīgās ticības piekritējam raksturīgais redzējums ar ciešanu, pestīšanas, grēka un soda pārsvaru, kas iespiežas visā un it visur. Viss grāmatas saturs un tematika ir pieblīvēta ar Bībeles mācībām un tekstiem, kam pēc autora domām jābūt katra „Dieva bijīga cilvēka” acuraugam, sargam un vadītājam, kurās dominē apsēsta askētisma skatījums uz pasauli, zemes dzīvi, kur „nekas ir patstāvīgs šinī pasaulē, bet viss ir nelietība”1, tādēļ visplašāk izmantots grēka un soda motīvs.
Grēka motīvs ir visizplatītākais un viss plašāk pielietojamais kristīgās teoloģijas jēdziens, ko saista ar "nodarījumu" vai "pārkāpumu pret Dievu"2. Ramanis grēka motīvu izmanto visā tā krāšņumā - iedzimtais grēks, aktuālais grēku un nāves grēks - , aprakstot un uzskaitot grēka daudzveidību, daudzpusību: „laulības pārkāpšana, maucība, nešķīstība, bezkaunība, elka dievība, burvība, ienaidība, bāršanās, nīdēšana, dusmības, ķildas, šķēlšanās, viltīgas mācības, skaudības, slepkavības, plītēšanas, rīšana un pēdīgi tā nāve.”3 …