Gothards Fridrihs Stenders dzimis 1714. g. 27, augustā Lašu mācītāja muižā1. Viņa tēvs bija liels vecklasisko valodu mīļotājs un iepotēja šo mīlestību arī savam dēlam.2 No 1736. līdz 1739. g. viņš studēja Jēnā un Hallē teoloģiju, vecās valodas un retoriku. Hallē viņš arī pasniedza mācību bāriņu namā un pieķērās pietiskajam virzienam. Bet, novērodams tā pārmērības, viņš pieņēma racionālistiskus uzskatus, kuru dēļ viņam bija sava vieta bāriņu namā jāatstāj. Viņš sāka nodarboties ar Volfa filozofiju, Kurzemē pārnākdams, Stenders pieņēma mājskolotāja vietu Lielbērstelē un nodevās še matemātikas studijām.
1742. g. viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.3 17. gadsimtā sevi piesaka apgaismība, laikmets, kad cilvēce atbrīvojās no pagātnes tumsonības vai kad vecā kultūra tiek uzskatīta par attīstības traucēkli - atkarībā no tā, kā to uztveram. Viens no izcilākajiem, ja ne pats izcilākais šā laikmeta darbinieks Latvijā ir Gothards Frīdrihs Stenders jeb Vecais Stenders (1714-1796). Izglītots vācietis, ģeogrāfijas profesors, kurš ir sarakstījis gan vispārīgi filozofiskus darbus, gan konkrētām dabas zinībām veltītus, projektējis globusus, aprakstījis navigācijas paņēmienus; viņš arī labi apguvis latviešu valodu, rakstīja un lokalizēja literārus darbus latviešiem, sastādīja vārdnīcas un gramatikas, vāca folkloras paraugus.4 Vecais Stenders nodibināja latviešu laicīgo rakstniecību, sacerēja un pārlaboja garīgā satura rakstus racionālisma garā un pastrādāja valodniecības darbus, kas palika nepārspēti ap gadu simteni.5Viņa "zemnieku enciklopēdija" - "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (pirmais izdevums 1774. gadā, pēdējais, jau Vecā Stendera dēla Aleksandra Stendera pārstrādāts - 1796.) ir neapšaubāmi pirmā populārzinātniskā grāmata Latvijā un, iespējams, unikāla arī Eiropas mērogā. Protams, viņa mērķis ir apgaismība un vecās māņticības izskaušana, bet tas arī ir laiks, kad termina folklora vēl nav.…