1. Kā globalizācijas procesi ietekmē tradicionālās vērtības un kādas atbildes ir iespējamas?
Mēs visi mūsdienās dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija izpaužas kā attīstītās civilizācijas ielaušanās visos zemeslodes nostūros, kā iespiešanās, barjeru nojaukšana, apvienošana. Lokalizācija, ko daudzi redz kā pretstatu, drīzāk ir viena no globalizācijas formām, piemēram, Makdonalda piedāvātie dārzeņu salāti ar olīvām ir veids kā iekarot Itālijas tirgu. Ātrāk vai lēnāk šis process neizbēgami virzās vienas globālās ekonomikas virzienā, vienas naudas, arī vienas koptautas un vienas valodas virzienā. Šķiet, ir zināma patiesība domā, ka globalizācija izplatās kā vēzis, pakāpeniski pārņemot un unificējot pasauli. Globalizācija arī tiek uzskatīta par negatīvu procesu, tomēr tā ir tikai attīstība, kas ir neizbēgama. No globalizācijas nav iespējams izvairīties. Vienīgais veids, kā, manuprāt, izvairīties no globalizācijas ietekmes, ir dzīvot uz vientuļas salas un visu nepieciešamo izaudzēt un izgatavot pašam. Taču globalizācijai ri arī pozitīvas iezīmes - tā ļauj iepazīt vēl citādo, bet galu galā reducē dažādību, uzspiež vienoto, “civilizēto”, bet varbūt ne kulturāli labāko. Globalizāciju virza tirgus intereses, nevis rūpes par cilvēktiesībām, tautu tiesībām, kultūras vai mākslas vērtībām, universālām patiesībām vai ko citu. Demokrātija un tolerance, kas arī tiek piesauktas kopā ar globalizāciju, faktiski ir aizsegs, jo rūpēs par šī civilizācijas modeļa neierobežotu attīstību viss, kas tam neatbilst, tiek pasludināts par aizspriedumainu un apkarojamu.
Kāpēc tik drūmas krāsas? Diemžēl globalizācijai pamatbūtība ir visu aplūkot caur tirgus jeb maiņas vērtības prizmu. Vēl vairāk, visas tradicionālās vērtības un principi, kā cieņa, gods, dzimta, cēlsirdība, uzupurēšanās, ticība, uzticība, svētums, utt., tiek pakļautas tirgus varai. Tas gan nenozīmē šo parādību totālu izzušanu. Ja kādas no šīm vērtībām var labi pārdot, ja tās atbilst tirgus vajadzībām, tad tās var globalizēties un pat uzplaukt – angļiem to labi izdodas izdarīt ar karaliskās ģimenes institūciju un valodu, šveicieši pārdod savu noslēgtību. Valstis, kamēr tādas pastāv, var atrast sev nišas, ko var pārdot ar birku vai preču zīmi “atpazīstamība”. Bet šīm īpatnībām, savdabībai un citādībai modernajā pasaulē tikai tad ir nākotne, ja tās var pārdot – ja pēc tām ir globālā vajadzība, pieprasījums, kas var būt arī mākslīgi vai sabiedrisko attiecību speciālistu gudri radīts.
Tādējādi varu secināt, ka tradicionālās vērtības neizzūd, tās tikai pielāgojas mūsdienu kapitālisma un tirgus apstākļiem. Bez tam cilvēki pieņem jaunas vērtības, rodas citas intereses un citas vajadzības nekā agrāk. Cilvēks ir patērētāju sabiedrības sastāvdaļa un nav iespējams izvairīties no globalizācijas, tikai pielāgoties tai, pretoties tai nav iespējams!
Globalizācija rada vienveidību, lielās kultūras apspiež mazās, piedāvā tām savus noteikumus. Ir svarīgi pieņemt šos noteikumus, taču vajag rūpīgi apsvērt, ko mums ir nepieciešams pārņemt no citām kultūrām un ko nē. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais noteikums, lai neizzustu mazās kultūras un neveidotos vienveidība.
Es personīgi atbalstu globalizāciju, tā ir nepieciešama, jo sniedz mums jaunas iespējas, kas agrāk nebija pieejamas – internetu, modernus sakaru līdzekļus, augsti attīstītas tehnoloģijas, kas paaugstina darba ražīgumu un atvieglo darba procesus.
2. Miki Mausa globalizācija.
J. Vasserstorms savā publikācijā „A Mickey Mouse Approach to Globalization” apgalvo, ka itin visur pasaulē cilvēki arvien vairāk sāk līdzināties amerikāņiem – ģērbjas „Levis” džinsos, skatās „CNN” un sāk uztver pasauli „amerikāņu stilā”. Aplūkojot tikai šī fenomena ārieni, kāds maldīgi varētu apgalvot, ka ASV kultūras produkti veido homogenizētu patērētāju sabiedrību. Taču globalizācijas kulturālie aspekti ir krietni sarežģītāki, kā varētu likties, skatoties tikai no patērētāju uzvedības viedokļa. Pat tad, ja vienādi T-krekli, dziesmas, gāzētie dzērieni vai veikali ir atrodami visos piecos kontinentos, šīm lietām var būt dažādas nozīmes, atkarībā no tā, kas to valkā vai dara, dzer, dzied vai iepērkas. „Savādais” globalizācijas produktu liktenis Ķīnā to ļoti labi ilustrē.
…
