Sabiedrībā ir izskanējuši dažādi viedokļi par globalizāciju kā veicinošu un kā bremzējošu faktoru pasaules attīstības procesā. Globalizācija ir process, kam nosaukums liecina par kaut ko labu – uz attīstību tendētu procesu, bet līdz ar attīstību neizbēgama ir arī lēna sabiedrības degradācija. Globalizācijas rezultātā pasaule kļūst ļaunāka, cilvēki noslēgtāki un bezjūtīgāki, tādēļ es uzskatu, ka globalizācija ir posts. Slēpti šis globalizācijas radītais posts izpaužas visās dzīves sfērās, bet visvairāk skarot sociālo sfēru.
Laiks iegūst paātrinājumu. Bieži vien cilvēks pazaudē sevi un savu būtību, nenovērtējot īstās dzīves vērtības, un kā galveno vērtību uzstādot darbu un karjeru, ģimeni atstājot otrajā plānā. Darbs kļūst arvien apjomīgāks, prasa plašākas zināšanas un lielāku piepūli. Cilvēkus arvien biežāk pārņem stress. No globalizācijas, manuprāt, visvairāk cieš neaizsargājamākā sabiedrības daļa – bērni. Daudzās ģimenēs vecākiem nav laika bērniem. Zūd ģimenes būtība, bet ģimene ir sabiedrības šūna. Ja ģimenē pietrūkst mīlestības, kopības sajūtas, ģimenes trūkums sāk pāraugt neapmierinātībā un dusmās. Bērni ātri atrod vidi, kur kavēt brīvo laiku, kur viņš jūtas labi, kas aizstāj ģimeni.…