Es esmu tas, kas man pieder, un jo vairāk man pieder, jo laimīgāks es esmu!
Šāds varētu būt mūsdienu patērētāju kultūras kredo. Izteikta dzīves vides materializācija novērojama šodien arī Latvijā. Materiālās vērtības ir kļuvušas par mūsu dzīves jēgu. Mēs strādājam, lai patērētu visdažādākās preces, kuras mums piedāvā jau neskaitāmie lielveikali, un strauji attīstās iepirkšanās kā izklaides un atpūtas izplatīšanās mūsu sabiedrības ietvaros. Taču šī parādība nav radusies vienas nakts laikā. Tā ir saistīta ar vēsturiskām sociāli politiskām un sociāli ekonomiskām pārmaiņām, kas novērojamas pasaulē un arī Latvijā pēdējā gadsimta laikā. Patērētāju kultūra ir atnākusi līdz Latvijai ar globalizācijas vilni.
Pāreja no 20.gs. uz 21.gs. iezīmējās ar grandiozām zinātniskām un tehnoloģiskām atklāsmēm, kas sekmējušas strauju cilvēces attīstību un ģeogrāfiskās distances samazināšanos. Industrializācija, liberālisms un kapitālisma izplatība Rietumu sabiedrībā ir visspēcīgāk noteikuši globalizācijas fenomenu. Tā ir mūsu laikmeta iezīme, kurai raksturīgas straujas izmaiņas un visaptveroša integrācija.
Globalizācijas pamatā ir vienotas ekonomikas, politikas un arī kultūras izplatīšanās pasaules mērogā. Ekonomiskās industrijas nav vairs ierobežotas noteiktā teritorijā un pakļautas tās teritorijas klimatam un resursiem.…