Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Vienām globalizācija ir ērts un drošs ceļš uz panākumiem, citām tā pati par sevi nevar dot vēlamo efektu, jo vissvarīgākās ekonomiskās un sociālās krīzes, kas pārņēmušas šīs valstis, nevar atrisināt tikai ar brīvā tirgus vai tirgus reformu palīdzību.
Vairākām valstīm ir neizdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Dažas pasaules daļas atrodas pārāk tālu no pasaules tirdzniecības centriem, piemēram, Āfrikas dienvidi no Sahāras tuksneša, Irākas, Irānas un Afganistānas kalnu reģioni, Vidusāzijas, Centrālāzijas reģioni. Šīm valstīm globalizācija īpaši nepalīdz, un to lielākā daļa ir iestrēgusi nabadzībā un ekonomiskā izolācijā. Tām globalizācija nav lāsts, bet nav arī atrisinājums. Vismaz viens miljards cilvēku dzīvo nožēlojamos apstākļos, kur valda bads, slimības un nabadzība. Daudzās no šīm valstīm aizvadītie divdesmit gadi ir bijuši regresa, nevis progresa gadi.
Āfriku ir pārņēmušas slimības- AIDS, tuberkuloze, malārija. No bada cieš simtiem miljonu cilvēku.…