Šie globalizācijas vājie posmi var izraisīt nopietnu draudu Latvijai. Kāpēc tieši Latvijai? Tāpēc ka salīdzinot uz pasaules fona, mūsu valsts ir pavisam sīka un praktiski nespēj ietekmēt pasaulē notiekošo. Identitātes zaudēšana ir pirmais, ko mēs varētu šodien zaudēt, jo tādi draudi, kā lētais darbaspēks no citām zemēm un mūsu pašu tautiešu nenodarbinātība jau sen ir kļuvusi par ikdienu, kā arī sabiedrības vidū esošais pesimisms un neticības savai valstij jau sen ir izraisījis latviešu migrāciju un demogrāfisko krīzi.
Nobeigumā var secināt, ka globalizācija ir skārusi jebkuru jomu cilvēka dzīvē. Krīzes laikā Latvija it īpaši ir izjutusi, kā tas ir būt piesaistītam, jeb būt atkarīgam no citiem, it īpaši tad, kad esi mazāks un vājāks. Bet kopumā, globalizācija paver mums daudz jaunu pozitīvu iespēju, kuras pareizi izmantojot cilvēks spēj attīstīties un kļūt inteliģentāks, jo redz vairāk un dzird vairāk. Mūsdienās viss ir citādāks, nekā tas bija PSRS laikā, kad no ‘’ārzemēm’’ atvesta manta bija kaut kas ekskluzīvs un praktiski nepieejams. Mūsdienās cilvēks spēj sasniegt daudz vairāk un viss tiek mērīts globālos apmēros. Uzzinot vairāk, mēs saprotam cik maz mēs patiesībā zinām, un tur nu paverās iespējas pilveidoties, celt augstākus torņus un iegūt vēl neiegūtus pasaules apgabalus. Informācijas pieejamība un pasaules vienotība, vesels tīkls, kuram, iespējams, pat vairs nav konkrētu robežu.
…