Mūsdienās globalizācija ietekmē gandrīz visu valstu vietējo politiku un attiecības ar ārvalstīm. Globalizācija ietver sevī preču un pakalpojumu, kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmu starp valstīm un tā ir balstīta uz jauno tehnoloģiju attīstību.
Daudzus gadus viena no visnozīmīgākajām tirgus daļām ir tieši preču tirgus. Bet tikai pēdējo laiku preču pirkšanas un pārdošanas procesā notika nozīmīgas izmaiņas. Šajā procesā vēl iejaucās virtuālie tirgus kontakti, tas būtiski ietekmēja pircēju un pārdevēju attiecības, bet ārējās tirdzniecības darījuma būtība ir saglabājusies. Bet nauda vēl joprojām paliek visas saimnieciskās darbības interešu centrs. Saimnieciskās darbības mērķis ir paterētāju apmierināšana.
Pasaules preču tirgus, kurš vēl tiek saukts par starptautisko tirzniecību, ir kādas valsts eksports un imports. Tirgus konkurences mehānisms šajā gadījumā nosaka vienas vai otras preces ražošanas efektivitāti, kas attiecināma nevis uz vienu uzņēmēju vai firmu, bet valsti kopumā. Nacionālo ražotāju radošās darbības produktivitātes robežas no vienas puses un valsts iedzīvotāju pirktspēja no otras puses, kļūst par noteicošajiem faktoriem starpvalstu tirdzniecisko attiecību veidošanā.
Starptautiskā tirzniecība ir pakļauta ekonomikas likumiem un notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas ir starptautiski atzīti.
Konkurences un konkurētspējas jēdzieni ir cieši saistīti savā starpā, tāpēc nav iespējams apkopot un izvērtēt informāciju par konkurētspēju, nepieminot konkurenci. Konkurence (no latīņu valodas соncurrencia - sadurties) ir neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa un ir obligāts apstāklis uznēmējdarbības attīstībai.
Konkurence sākas jau pirms gatavās produkcijas vai pakalpojuma paradīšanās tirgū. Tas nozīme, ka konkurences cīņā uzņēmumi iesaistās jau pērkot izejvielas, materiālus, meklējot izdevīgāku atrašanās vietu, kvalificētāku personālu [14., 191.lpp]. Tikai veiksmīgi konkurējot šados apstākļos, var cerēt uz konkurētspējīgu gala produktu vai pakalpojumu.
Pēc Otrā pasaules kara, 50 gados, notika būtiskas izmaiņas tirgus ekonomikas valstu tautsaimniecībā. Galvenā problēma šajā laikā bija zinātniski tehniskā revolūcija, it sevišķi tehnoloģiskā revolūcija. Plašumā un dziļumā vērsās darba dalīšana un specializācija. Arvien bagātīgāks kļuva ražoto preču klāsts, arvien asāk izvirzījās tirgus problēma. Darba dalīšana un specializācija ieguva starptautisku raksturu. Dēļ plašā piedāvājuma rodas konkurence, kurias ietekmē uzņēmumi cīnijās par lielāko tirgus daļu.…
