Pēc šiem datiem ir redzams, ka pašreizējais stāvoklis nav diez ko daudzsološs. Tomēr cilvēki cīnās ar šo pašu radīto problēmu, lai gan zināms, ka, neskatoties uz cilvēku cīņu pret globālo sasilšanu, redzamas izmaiņas varēs notikt tikai pēc 50 – 100 gadiem.
Viena no līdz šim nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām, lai novērstu klimata izmaiņu radītās traģēdijas, ir Kioto protokols. Kioto protokols ir starptautiska vienošanās starp valstīm ar mērķi cīnīties ar klimata nelabvēlīgajām izmaiņām. Tas stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas ir labs sākums cīņai ar klimata izmaiņām. Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli samazināt ogļskābās gāzes emisijas. Kioto protokolu parakstījušās valstis ir apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2% salīdzinot ar 1990. gadu. Eiropas Savienība ir uzstādījusi sev mērķi šo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija. Diemžēl pasaules lielākais piesārņotājs, Amerikas Savienotās Valstis, nav parakstījušas šo vienošanos, uzskatot, ka šīs vienošanās parakstīšana var sagraut ASV ekonomiku.…