Īsumā varam analizēt arī trīs Blaumaņa noveļu - „Raudupiete”, „Salna pavasarī” un „Laimes klēpī” - nepareizos ģimenes modeļus vai to veidošanos. Novelēs „Salna pavasarī” un „Laimes klēpī” varam runāt par nepareizu aprecētu pāru veidošanu, balstoties uz materiālām vērtībām. Ja Liene novelē „Salna pavasarī” apprecētu Andru, tad būtu izveidojies ģimenes modelis, balstīts uz emocijām, bet tā vietā viņa izvēlas Mālnieku un viņa bagātības. Līdzīgi novelē „Laimes klēpī” rīkojas Ilze, apprecot Lausku. Domāju, ir skaidrs, ka Blaumanis gribēja uzsvērt materiālisma samaitātību, to, ka nauda noteikti nav tas, uz ko būtu jābalsta attiecības. Novelē „Raudupiete” mēs redzam, kas notiek, ja šādai laulībai pa vidu ir arī bērns, kas atkal noved pie traģisma. Tomēr šeit ir jāpiemin arī tas, ko sievietes - atraitnes kaislība spēj nodarīt bērnam. Raudupietes visatļautībā pret Matīsiņu noveles otrajā pusē varam saskatīt līdzības ar Roplaiņu mātes attieksmi pret Krustiņu, kas atkal parāda, ka slimīgas dzīves alkas ir kaitīgas bērnam.
Atskatoties uz visām pieminētajām lugām un novelēm, var secināt to, kas jau tika rakstīts ievadā, ka Blaumanis ir rakstnieks psihologs. Ar vienkāršo, bet psiholoģiski dziļo zemnieku ģimeņu tēlojumiem Blaumanis ir atspoguļojis sabiedrībā aktuālas un diskutablas tēmas par audzināšanu, piedošanu, materiālismu, kaislību un paaudžu konfliktiem. Domāju, ka visos darbos Blaumanis veiksmīgi „noslēpj” sevi remarkās vai tēlos un sniedz lasītājam savu morāli, kuras traģiskais iznākums ir atspoguļots darba nobeigumā, kas savukārt liek lasītājam aizdomāties par to, kā viņš rīkotos šādā situācijā. Blaumanī visvairāk cienu viņa stingro pārliecību par saviem uzskatiem, kur jūtama zināma Nīčes ietekme. Ceru, ka Blaumanis un viņa daiļrade turpinās dzīvot caur ikkatru no mums, jo domāju, tāds arī bija Blaumaņa dzīves lielākais mērķis – „dzīvot caur to labu, ko jums esmu mācījis.”
…
