Rokasgrāmatā “Riska faktoru novērtēšanas kritēriji nelabvēlīgājās ģimenēs” minētā bāriņtiesu un pagasttiesu darbības statistikas informācija par nelabvēlīgajām ģimenēm Latvijā ir ļoti satraucoša. Personu skaits, kurām ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības 2002. gadā ir 1784, bērnu skaits, kuru vecākiem pārtrauktas aprūpes tiesības 2002. gadā ir 2066. Tas ir ļoti daudz. Šodien šis skaitlis var būt vēl lielāks, jo nelabvēlīgās ģimenēs, pateicoties lieliem pabalstiem, dzimstība paaugstinās. Nav jārunā par to, ka mūsdienās bērnu dzimšana vēl joprojām ir viens no ģimenes labklājības riska faktoriem un nelabvēlīgajās ģimenēs jo īpaši. Cenšoties ar jauna bērna piedzimšanu risināt savas finansiālās problēmas, ģimene vēl tālāk iedzen sevi postā. Rezultātā kaut – kā sanāk tā, ka bērni no ģimenes jāizņem. Pazīstot daudzus sociālos darbiniekus, bāriņtiesas un pagasttiesas locekļus, domāju, ka reālais ģimeņu skaits, kurām būtu jāatņem aprūpes tiesības, ir daudz lielāks, jo šis ir ļoti smags lēmums un tiek pieņemts tikai, kad visas citas metodes ir izmēģinātas un neiedarbojas. Visbiežāk tā notiek ģimenēs, kur ir vardarbība. Uz šo dienu šī sistēma tiek uzskatīta par vislabāko bērnam, viņa tiesību ievērošanai. Droši vien tam ir savi pamati: zinātniski traktāti, pētījumi un teorijas. Valstī ir izveidota un darbojas vesela sistēma bērna izņemšanai no ģimenes.
BĒRNU NAMS – LABUMS VAI ĻAUNUMS
Jautājums ir šāds: vai tiešām bērnam tā ir vislabāk? Kur nonāk bērni, kad viņus izņem no ģimenes? Pagaidām vēl joprojām bērnu namos. Kaut arī tiek meklētas aizbildņu un audžu ģimenes, cilvēki lēnām un nelabprāt vēlas pieņemt pie sevis svešu bērnu. Maziņu vēl jā, bet lielāku … Tātad, bērns nonāk bērnu namā.…
