Kopš gēnu inženierijas rašanās sākuma tā ir strauji attīstījusies. Šobrīd jēdziens „gēnu inženierija” sevī ietver gan klonēšanu, gan dzīvnieku, augu un pārtikas ģenētisku modificēšanu, gan arī gēnu terapiju, un tas nebūt vēl nav viss. Sākotnēji tika uzskatīts, ka gēnu inženierija būs nozare, kas palīdzēs cilvēkiem cīnīties pret badu, neārstējamām slimībām un citām globāla mēroga problēmām, taču šobrīd ir daudz piemēru tam, ka patiesībā ģenētiski modificētas pārtikas ražošana cilvēku dzīvēs ienes daudz jaunu problēmu.
Piemēram, pastāv uzskats, ka pārtikas modificēšana samazina pesticīdu lietošanu, turklāt ir videi draudzīga. Pesticīdu lietošana varbūt arī sākotnēji tika samazināta, taču tā rezultātā daži no modificētajiem augiem paši sākuši izstrādāt savus pesticīdus, tādēļ kopējais pesticīdu daudzums pat palielinās. Daļa no augu saražotajiem pesticīdiem jau ir iekļauti Vides aizsardzības aģentūras (Environmental Protection Agency) pesticīdu sarakstā. Tikpat kļūdains ir apgalvojums, ka gēnu inženierija ir videi draudzīga- pesticīdu un herbicīdu daudzuma palielināšanās vien liecina pretējo, turklāt rezistentu un jaunu organismu parādīšanās ir dabai bīstams process, par kura izraisītajām sekām vēl nevaram būt droši.
…