Vārds “garīgums” man izsaka visu un reizē neko, bet, manuprāt, ar šo vārdu mēs varam apzīmēt ļoti daudz ko. Vārds “garīgums” ir atvasināts no vārda “gars”, kas izcelsmes ziņā ir saistīts ar reliģiju. Tādēļ, man liekas, ka labāk vārdu “garīgums” būtu saistīt ar reliģiju, ticību, teoloģiju, kā arī ar kultūru, morāli un ētiku.
Garīgums ir parādība, kura ietver sevī vairumu cilvēka spēju.
Tomēr pat no šīs īsās definīcijas ir skaidrs, ka garīgums ietver sevī tik plašu, nenoliedzami neiztrūkstošu mūsu pašpietiekošās dzīves jomu kā garīgā dzīve.
Jebkura cilvēka darbības sfēra ir saistīta ar cilvēka garīgo dzīvi, tāpat kā jebkurš¸ cilvēka darbības produkts satur sevī garīgās dzīves un darbības rezultātus.
Bez tam cilvēks ir sabiedriska (sociāla) būtne. Sabiedrībā cilvēks vairāk uzstājas kā persona ar sociāli noteiktām īpašībām, kura ievēro noteiktas normas un likumus, izpilda kādu lomu. Ierēdnis, kā birokrāts, kas precīzi, racionāli darbojas savā amatā un ir cieši saistīts ar noteiktu ierēdņu aparātu (personāžu).…