Galvenie bēgšanas iemesli Latvijā 20.gadsimta sākumā

Viens no svarīgākajiem izceļošanas iemesliem bija cara valdības politika un militāro iestāžu rīkojumi. Krievijas kara pārvaldes darīja visu, lai panāktu iedzīvotāju un materiālo vērtību izvešanu no savām teritorijām. Pēc Krievijas cara Nikolaja II pavēles, gubernators izdeva rīkojumu, kurā bija teikts, ka krievu armijai bēgot, jāvirzās „uz rītu pusi” un, ejot „platā frontē”, jāiznīcina sējas lauki. Šo rīkojumu 1915.g.28.jūnijā Tukuma apriņķa priekšnieks paziņoja savas teritorijas iedzīvotājiem. Tajā bija minēts, ka, Krievijas karaspēkam atkāpjoties, tiks lietota tā sauktā kailās zemes taktika, kas nozīmēja to, ka visi sējas un kartupeļu lauki, ja tos nevar novākt un aizvest, jāiznīcina, visas akas jāaizber vai jāsaindē. Lai ienaidnieks teritorijā nevarētu nostiprināties, jālikvidē ēkas un iedzīve. Kā arī pārtiku iedzīvotājiem jāatstāj tikai vienam mēnesim un lopi jānodod rekvizīcijas komisijām. Pēc šī paziņojuma visiem vīriešiem no 18-45 gadiem jādodas projām no karadarbības apdraudētajiem apgabaliem. Šādi rīkojumi draudēja iedzīvotājiem ar badu, mātēm, bērniem, veciem cilvēkiem atņemt apgādniekus un aizstāvjus. Tādēļ daudzi devās labprātīgi projām, cerībā atrast pagaidu mājvietu tālākos Latvijas novados vai Krievijā.…