Visu utu izraisītās saslimšanas sauc par pedikulozi. Pirmie simptomi, kuri varētu norādīt uz inficēšanos ar galvas utīm ir izteikta nieze un kasīšanās skalpa un kakla apvidū. Infekcija tiek
diagnosticēta vai nu tieši vizuāli pārbaudot matus, vai arī pārbaudot matus, izmantojot ķemmi ar smalkiem zariem. Utu olas var atgādināt blaugznas, taču atšķirībā no tām, olas ļoti stingri turas pie mata un tās nav viegli atdalāmas. Ja inficēšanās konstatēta vienam ģimenes loceklim, noteikti nepieciešams pārbaudīt arī pārējos. Galvas utis var darboties arī kā citu slimību izraisītāju vektori.
Vispazīstamākā saslimšana, kuru atsevišķos gadījumos var pārnest utis ir tīfs. Tomēr šajā
gadījumā inficēšanās ar tīfa izraisītāju Rickettsia sp. visticamāk nenotiek tieši, utij ievadot to koduma vietā, bet gan pēc tam saimniekam kasoties un tos ierīvējot brūcē ar utu ekrementiem vai nospiestu kukaiņu saturu.
Cīņai ar galvas utu infekciju pārsvarā tiek izmantoti dažādi insekticīdi, kas pieejami šampūnu sastāvā. Visbiežāk lietotie ir piretrīni, kas ir universāli insekticīdi un kukaiņiem darbojas kā neirotoksīni. Utu pilnīgai iznīcināšanai nepieciešama atkārtota insekticīda pielietošana ar nedēļas
intervālu, jo līdzekļi neiznīcina utu olas, līdz ar to nepieciešams sagaidīt, kad no tām izšķiļas
nimfas, lai pielietotu insekticīdu, vai arī noņemt olas manuāli. Tāpat ārkārtīgi svarīgi ir potenciāli
inficētos priekšmetus dezinficēt, vai nu mazgājot tos temperatūrā, kas augstāka par 60OC, vai arī ievietojot to noslēgtā plastmasas maisā uz vismaz divām nedēļām.
Utis nepārvietojas lecot vai lidojot, tāpēc nav pamata satraukumam, ka tās varētu uzbrukt no
attāluma, taču tās itin viegli var pārlīst starp cieši kopā sabāztām galvām. Šis vien būtu pietiekami labs iemesls, sarunājoties ar cilvēkiem tomēr ieturēt pieklājīgu personīgās zonas distanci, kas zina, kādi noslēpumi mīt viņa matos.
…
