Senās Grieķijas klasiskajā periodā ārstēšanas māksla sāka pamazām kļūt par zinātni, jo parādījās pirmie pētījumi, veidojās terminoloģija un pats galvenais – ārsti savus novērojumus un secinājumus aprakstīja traktātos. Līdz ar to tika izvirzītas teorijas par ķermeņa uzbūvi, slimību cēloņiem un dziedināšanu. Par sengrieķu medicīnas pamatlicēju tiek uzskatīts Hipokrats (5. gs. p.m.ē.). Hipokrata mācība pāris gadsimtus būtiski nemainījās, līdz hellēnisma laikā mūsu ēras 2. gadsimtā nozīmīgas izmaiņas ieviesa Galēns no Pergamas.
Galēns bija slavens ārsts, un viņa mācība atstāja iespaidu uz turpmāko medicīnas attīstību Eiropā. Turklāt Galēna traktāti sastāda aptuveni astoto daļu no visas literatūras sengrieķu valodā. Tā kā medicīna turpināja attīstīties arī Galēna laikā un neatņemama ārsta prakses daļa bija traktātu rakstīšana, tad izdarāms secinājums, ka šajos traktātos, iespējams, vērojamas metaforas jaunu teoriju skaidrošanai.…