1)Ekspozīcija. Lasītājs tiek iepazīstināts ar darba vidi. „Jau Mituakmens uzvāž cepuri un aksti pūš no Veterloha aizas.”, „Tiks bagāts neesmu, - tie mana kunga no Atinghauzes, manīm pieskatīti.” Rakstnieks attēlo galvenos tēlus, to nodarbošanos, kā arī sākumcēloņus konfliktam. „Jūs viņam palīdzējāt! Par to jums atriebsim.”
2)Sarežģījums. Sākas konflikts, kura iemesls ir Baumgartena glābšana. Šo nemiera noskaņu rakstnieks pastiprina ar dabas parādībām: vētru, ezera bangošanu. „Jau auka trako, lūk, kā ezers viļņo; es stūrēt nespēju pret vētras pūgām.” Ruodijam nepietiek drosmes pārvest bēgošo Baumgartenu pāri ezeram. Viņa vietā to izdara Tells. „No soģa rokām es jūs izglābšu!”
3)Kulminācija. Ābola nošaušanas skats ir kulminācijas aizsācējs. Par to, ka Tells nav bijis pietiekami pazemīgs un nav paklanījies zemes soģa cepurei. „Viņš godu neatdeva cepurei!” Par šādu rīcību viņam ir jāizvēlās sods - nāve vai Geslera izdomātais, ābola nošaušana no sava dēla galvas. „Paņem rokā stopu – viņš tev jau līdzi ir- un sataisies zēna galvas nošaut ābolu. Bet to es saku tevim: mērķē labi, lai ābols nokristu uz pirmo reizi! Ja aizšauj garām, tava galva krīt.” Kulminācijas brīdi ir sasniegusi arī apspiestās un pazemotās tautas cīņa. „Bet ilgāk klusēt būtu nodevība pret tēvu zemi un pret ķeizaru.”…