Ievads
Fricis Bārda savus daiļdarbus sarakstīja 19.gs pašās beigās un 20.gs sākumā. Tas Latvijā bija smags laiks, kurš ietvēra sevī 1905. gada revolūciju un Pirmo pasaules karu. Bet neskatoties uz to, Fricis Bārda spēja sarakstīt satriecošus romantiskus dzejoļus, gan par dabu, gan par mīlestību. Bet Frici Bārdu aizrāva ne tikai daiļliteratūra, bet arī filosofija. Un filosofija visvairāk jaušama viņa dzejoļos ar dzīvības un nāves motīviem. No sākuma var likties, ka F.Bārda ir rakstījis tikai nopietnu dzeju, bet man viņš ir palicis atmiņā vēl no bērnības ar tādiem dzejoļiem kā “Lietus vīriņš”, “Sapņu burvis” u.c.
Fricis Bārda bija ļoti daudzpusīgs cilvēks un ir sarakstījis dažāda rakstura dzejoļus. Es centīšos apskatīt dažādus dzejoļus un atrast tajos Fricim Bārdam tik raksturīgo filosofisko romantismu.
Romantisma raksturojums
Romantisms radās 18.gs beigās un 19.gs sākumā Vācijā. Tas popularizē cilvēka garīgo brīvību un patstāvību, neatkarību no objektīvajiem apstākļiem. Romantisma literatūrā spilgti iezīmējās rakstnieku tendence negatīvi runāt par naudas un varas pieaugumu sabiedrībā, kas noteica cilvēku dvēselisko jūtu un attiecību pasliktināšanos.
19. gadsimtā vērojamas divas romantisma tendences:
1. Pasīvais jeb konservatīvais romantisms – absolutizēja cilvēka personību.
2. Aktīvais jeb progresīvais romantisms – raksturīgi intensīvi mēģinājumi cilvēka personībai rast sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
Romantiķi reālajai dzīves īstenībai parasti pretstata ideālo, vēlamo, savas fantāzijas radīto pasauli. Sava laikmeta konfliktu atklāsmei viņi bagātīgi izmanto Bībeles, antīkās mitoloģijas un folkloras motīvus. Romantiķu daiļradē plaši pārstāvēta simbolika un alegorija. Īpašu uzmanību viņi pievērš cilvēka iekšējai pasaulei.
Raksturīgākās romantisma pazīmes:
• katras atsevišķas personības, lomas paaugstināšana,
• subjektivitāte un individuālisms,
• dabas pielūgsme, filosofisks pantaisms,
• cieņa pret visu patiesi nacionālo,
• interese par bezgalīgo, mistisko, tālo, eksotisko, neizvērtēto,
• orģinalitātes kults kā brīvības izpausme,
• dzejas un dzejnieka dievināšana, dzejas mērķis - estētiska bauda,
• kontrasts starp īstenību un ideāliem,
Kā pats F.Bārda reiz izteicies : ”Divi naidīgi pasaules uzskati savienodamies rada to, kas nav līdzīgs ideālismam un materiālismam, tas būtu romantisms.”
…
