Tāpat raksturīgs Antonioni filmām vientulības temats, bezjēdzīgas cilvēciskas eksistences, ļaužu nespēja komunicēt, to nespēja saprast citus un pat sevi. Top izjūta, ka "Fotopalielinājumā" vientulīgas un bezjēdzīgas ir pat lietas. Izplēstas no konteksta, tās pazaudē savu jēgu, it kā tāss būtu tikai ēnas kaut kam, lietu simboli. Ģitāras gabals, kura dēļ burtiski kāvās apmeklētāji klubā, ir izmests uz ielas, izrādās nevajadzīgs pat nejaušam garāmgājējam, kurš noteikti nebūtu tik vienaldzīgs, ja zinātu šīs ģitāras atlūzas stāstu. Ar to es gribu teikt, ka lietām vērtību dod šīs lietas stāsts un konteksts kādā tā ir tikusi lietota. Jebkurš priekšmets zaudē savu vērtību citu acīs, ja nav zināms tā stāsts. Tāpat arī ar fotogrāfijām. Nevar zināt, cik vērtīgas tās ir, ja vien nezini, ka tās ir uzņēmis kāds pasaulslavens fotogrāfs. Lidmašīnas propellers, kuru nopirka Tomas antikvārā tirgotavā, izskatās kā gigantisks piemineklis bezjēdzībai. Vesela spilgtu simbolu rinda strādā filmā uz kopēju ideju.
Nobeigumā varu teikt, ka filma nav domāta un nebūs interesanta visiem. Ir jāprot saskatīt prasmīgi noslēptās ikdienā tik ļoti redzamās parādības, kas šobrīd ir jau kā klišejas. Filmas pirmās 30 minūtes var nešķist diez ko aizraujošas, bet līdz ar fotosesiju parkā laika barjera tiek lauzta un atlikušais laiks paiet nemanot. Ja ir vēlēšanās redzēt trilleri ar mīklām un jautājumiem, kuri tiek atrisināti, nevis atstāti iztēlei, tad ir jāredz filma ‘’Deep Red’’. Kas ir radīta iedvesmojoties no ‘’Blow up’’, izmantojot to pašu galvenās lomas atveidotāju, tikai ar agresīvāku kameras darbību, aktīvāku sižetu, kas apmierinās pārējos, kam ‘’Blow up’’ savā specifiskajā ‘’ātrumā’’ šķita par lēnu un garlaicīgu.
…