Vēl viena lieta, ko es ieteiktu mainīt nākamajā likuma grozījumā ir jautājums par finansiāla atbalsta nodrošināšanu aizgādņiem. Šobrīd tā ir pašvaldību brīvprātīga iniciatīva, taču, manuprāt, to vajadzētu noteikt par obligātu pasākumu. Atbildība, kas jāuzņemas aizgādņiem ir ļoti liela, taču atlīdzība par to netiek garantēta, kas pēc manām domām nav godīgi.
Raugoties vispārīgi, esmu priecīga, ka Civillikums piedzīvojis nopietnas izmaiņas rīcībspējas jautājumā. Kaut arī uzskatu, ka šīs izmaiņas vajadzēja ieviest jau krietni agrāk, ir labi, ka tās vispār ir notikušas. Beidzot personas vairs netiek iedalītas divās lielās grupās – ar rīcībspēju un bez tās, bet gan tiek atsevišķi izskatīts katrs gadījums, izvērtējot, kādā apjomā rīcībspēju ierobežot un par kādiem jautājumiem persona tomēr var turpināt pati lemt. Kaut arī izmaiņas ir notikušas ievērojamas, ir tomēr daži punkti, kuri vēl būtu jāizskata, lai likums būtu pilnīgs – jāpārskata vairāku pantu jēga, iespēja tos pilnveidot, kā arī jāapsver jautājums par obligāta finansiāla atbalsta nodrošināšanu aizgādņiem.
…